Stress un evolūcija: Kas saista pagātni un mūsdienas?

Evolucionāri stress galvenokārt ir bijis mūsu sabiedrotais – tas brīdināja par briesmām un lika rīkoties - cīnīties vai bēgt. Tajos laikos izdzīvoja tas, kurš bija labākā fiziskā formā. Kāpēc? Jo labi trenēts cilvēks spēja vai nu aizbēgt no draudiem, vai efektīvāk tikt ar tiem galā. Tādējādi viņam nebija nepieciešams ieslēgt “panikas ātrumu” un pārmērīgi iedarbināt stresa sistēmu.
Interesanti, ka mūsu stresa sistēma kopš laikiem savannā NAV mainījusies. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš ir labā fiziskā formā, ne tikai ātrāk aizbēgtu no lauvas, bet arī efektīvāk tiktu galā ar šodienas stresoriem – darbu, termiņiem vai sadzīves problēmām.

Hansens uzsver, ka optimāli rezultāti smadzenēm un ķermenim tiek sasniegti ar vismaz 2 stundām fiziskās aktivitātes nedēļā. Piemēram, tas varētu būt 3 treniņi pa 45 minūtēm.
Ja fizisko aktivitāšu ir vairāk, tas īpaši nepaaugstina ieguvumus smadzenēm, taču, protams, kopējā fiziskā forma uzlabosies. Tāpēc - koncentrējies uz regulāru kustību un dari to, kas tev patīk – skriešana, velobraukšana, joga vai vienkāršas pastaigas tempā. Ja tavs pulss paātrinās, efekts būs vēl izteiktāks.