Sēparācija
Šobrīd es mācos Praktiskās Psiholoģijas kursā.
Katru nedēļu es kopā ar kursabiedrenēm klausos lekcijas, praktizēju jaunas tehnikas trijnieku grupās un apmeklēju supervīzijas. Mācības man ir īsts iedvesmas avots! Katra lekcija izraisa sajūsmu!!! Taču šonedēļ mani īpaši aizkustināja (kārtējo reizi) sēparācijas tēma.
Kas ir sēparācija? Tā ir bērna atdalīšanās no vecākiem, iziešana no vecāku sistēmas. Parasti šis posms notiek vecumā no 18 līdz 23 gadiem. Taču ne visiem šis process norit viegli, un dažkārt tas ieilgst gadiem, būtiski ietekmējot pieaugušā dzīvi.
Es vēlos dalīties ar interesantiem piemēriem no psihologu prakses, kas parāda, kā sēparācija ietekmē mūs jau pieaugušā vecumā.

1. Jauna ģimene, kas dzīvo pie mātes

Situācija: Klientei ir 25 gadi, viņa ir precējusies, bet dzīvo kopā ar vīru pie savas mammas. Pastāvīgas sadzīviskas nesaskaņas un pretenzijas no mātes, kura sevi uzskata par ģimenes galvu, ir izraisījušas apātiju, slikto pašsajūtu un uztraukumu par viņas attiecībām ar vīru.
Ar ko sākt?
Darbs sākas ar bailēm, aizvainojumiem un cerībām, kas saistītas ar māti, lai kliente varētu veiksmīgi sēparēties un izveidot veselīgas robežas.


2. Pašpārliecinātības trūkums

Situācija: Klientam ir 33 gadi. Viņam ir grūtības attiecībās ar sievietēm, trūkst skaidru mērķu, problēmas darbā un nespēja aizstāvēt savas intereses. Viņš jūtas apjucis un nezina, kā rīkoties tālāk.
Ar ko sākt?
Psihologs strādās ar tēva resursu trūkumu, palīdzot klientam izprast attiecības ar tēvu. Tēvam bija jāparāda, kā sasniegt mērķus un pārvarēt grūtības, taču tas nenotika, un tagad šī nepilnība ir jākompensē.

Tēva resurss - atbalsts, ko tēvs sniedz bērnam, parādot piemēru, kā sasniegt mērķus, pārvarēt grūtības un iziet no komforta zonas. Tēva resursa trūkums izpaužas kā pašpārliecinātības trūkums, grūtības būt patstāvīgam un noteikt savus mērķus.


3. Vērtību pārskatīšana un sevis meklējumi brieduma gados

Situācija: Klientam ir 42 gadi, viņš ilgu laiku ir strādājis par matemātikas skolotāju, bet sapratis, ka darbs vairs nesniedz gandarījumu. Vilšanās un spriedze negatīvi ietekmējušas attiecības ar kolēģiem un sievu, un pats viņš jūtas nomākts.
Ar ko sākt?
Psihologs koncentrēsies uz dzīves laikā uzkrātās pieredzes vērtību, palīdzēs klientam pārvērtēt prioritātes un izveidot jaunu orientieru sistēmu, lai pārietu uz nākamo dzīves posmu.


4. Veiksmīga, bet vientuļa

Situācija: Klientei ir 38 gadi, viņa ir veiksmīga karjerā un finansiāli nodrošināta, bet viņai nav laika atpūtai, personīgajai dzīvei un ģimenei. Noskaņojums ir hroniski slikts, un dzīvesprieks ir pazudis.
Ar ko sākt?
Darbs būs vērsts uz mātes resursa trūkumu un attiecībām ar māti. Bieži tas saistīts ar bērnības bezpalīdzības pieredzi un nedrošības sajūtu, kas var traucēt veidot personīgo laimi.

Mātes resurss - emocionālais pamats, ko bērns saņem no mātes bērnībā. Tas ietver drošības sajūtu, atbalstu grūtos brīžos, pieņemšanu un siltumu. Mātes resursa trūkums rodas, ja bērns bērnībā nejutās pasargāts vai nesaņēma emocionālu atbalstu.


5. Pieaugušais bērns, kurš dzīvo mammas dēļ

Situācija: Klientei ir 35 gadi, viņa dzīvo kopā ar mammu, rūpējas par viņu un daudz strādā. Lai gan viņa vēlas apprecēties, attiecības izveidot neizdodas. Kad mamma saslima, kliente atgriezās mājās, lai viņu neatstātu vienu.
Ar ko sākt?
Svarīgs faktors ir parentifikācija — situācija, kad bērns kļūst par "vecāku" savam vecākam. Tas kavē sēparāciju un bloķē iespēju veidot savu dzīvi.

Parentifikācija - situācija, kad bērnam jāuzņemas vecāka loma attiecībās ar savu vecāku, rūpējoties par viņu emocionāli vai fiziski, bieži vien uz sava bērnības un personīgās dzīves rēķina.


Kāpēc ir svarīgi atrisināt sēparāciju?
Sēparācija ir atslēga harmoniskām attiecībām un personīgajai brīvībai. Bez šī procesa ir grūti sajusties kā pilnvērtīgam pieaugušajam, izvirzīt mērķus un kļūt laimīgam.
Kā redzams, sēparācija nav tikai pusaudžu tēma. Tā paliek aktuāla visas dzīves garumā.

Kādas domas jums radās par šo tēmu?